Sadarbība ar arhitektu

 

 

Plānojat dzīvokļa remontu? Interjera arhitekts Kšistofs Miručs iesaka, kā uzsākt sadarbību ar arhitektūras biroju. Kam pievērst uzmanību projekta tāmē, kādi pienākumi ir interjera dizainerim un kādi – pasūtītājam.

Kā norit darbs pie interjera projekta? Kādi ir arhitekta un kādi klienta pienākumi sadarbības uzsākšanas posmā?

Atcerēsimies, ka arhitekts nav zīlnieks. Viņš nezina, kā mēs vēlamies dzīvot. Tieši mums viņam jāsniedz pēc iespējas vairāk informācijas. Mums jāpastāsta par savām gaidas, sapņiem, vēlmēm un ieradumiem. Jo vairāk mēs viņam pastāstīsim, jo bagātāks viņš būs ar šīm zināšanām un atbildēs uz šiem jautājumiem. Atcerēsimies, ka mūsuprāt moderns interjers nenozīmē to pašu, ko arhitektaprāt. Tāpēc sagatavosim iedvesmas attēlus. Parādīsim, kas mums patīk, bet protot pateikt par attēlu vai bildi, kas mums patīk un kāpēc. Vai otrādi. Kas mums nepatīk un kāpēc. Tas arī ir ļoti svarīgi, mums jābūt noteiktiem. Vēl viena lieta. Pārdomāsim savus lēmumus, jo visvairāk problēmu rodas, kad pasūtītājs maina savas domas. Ja arhitekts neatbild uz mūsu vajadzībām un problēmām, mēs varam pateikties par sadarbību. Nemoksim sevi ar cilvēku, kuram jāiekārto mums mājoklis. Atcerēsimies, ka arhitekts strādā ar mums, nevis mūsu vietā. Tas ir ļoti svarīgi.

Interjera projektēšana sastāv no vairākiem posmiem. Kā norit darbs ar arhitektu no pirmās tikšanās līdz dzīvokļa pieņemšanai? Kādi ir galvenie punkti šāda projekta izstrādē?

Pirmā lieta ir intervija, proti, pastāstīt arhitektam, kāpēc esat atnācis un kāda ir problēma. Otrā lieta ir briefa iesniegšana, proti, mūsu gaidas un vēlmes, kā arī pastāstīšana par to, kas mums patīk un kas nepatīk. Pēc tam mēs saņemam no arhitekta koncepciju, vienu vai divas, kurā mums jāveic labojumi. Pārdomāsim visu, uzdosim jautājumus, ko saprotam un ko nesaprotam. Pēc tam mums ir projekts, kas jāpārrunā ar arhitektu. Mums jābūt pārliecinātiem par šiem lēmumiem, mums jāzina, ko vēlamies. Pašā sākumā mums arī jānosaka arhitektam budžets, lai viņš zinātu, kādās robežās projektēt.

Pēc šī posma sākas realizācija. Vienojamies ar arhitektu par apmeklējumu skaitu būvlaukumā. Atcerēsimies, ka arhitekts uzrauga projekta realizāciju, nevis būvniecības procesu. Brigāžu uzraudzība nav viņa pienākums. Šim nolūkam vai nu nolīgstam būvdarbu vadītāju, vai to dara remontbrigādes vadītājs, vai arī darām to paši. Ja vien neuzticam arhitektam investīcijas aizstājēja pasūtītāja sistēmā, proti, nododam atslēgas un mūs nekas neuztrauc.

Kas jāietver pilnīgā interjera projektā – funkcionālajā, tehniskajā projektā, 3D vizualizācijās?

Jāietver viss – visi plāni, visi griezumi, visi apraksti.

Vai var uzticēt arhitektam tikai vienas telpas projektēšanu?

Protams, ka tā. Arhitekts var arī vienkārši sniegt konsultāciju, mums nav obligāti jābūt projektam. Ar arhitektu var vienoties par stundu ilgu konsultāciju, tāpat kā ar juristu vai psihologu. Mēs tad aizejam bagātināti ar zināmām zināšanām, ar dažām attīstītām bažām vai pārliecību par saviem uzskatiem. Arhitekts ir cilvēks, kuram mums jāpalīdz, un viņš mums var kaut ko uzzīmēt, bet mēs varam arī vienkārši parunāties ar viņu kā ar profesionāli. Dosimies uz konsultācijām, dosimies uz sarunām par savu interjeru. Veltīsim nedaudz laika un nedaudz naudas, bet pārliecināsimies, ka tas, ko vēlamies darīt, ir gudri un pārdomāti, lai vēlāk, kad sāksim tērēt īstu naudu, neizrādītos, ka esam to iztērējuši nepareizi.

Kādus pakalpojumus papildus projekta sagatavošanai var sniegt arhitekti vai kādus mēs varam pasūtīt?

Mēs varam arhitektam pasūtīt pašu projektu, varam pasūtīt būvniecības uzraudzību. Mēs varam kopā ar viņu iepirkties, viņš var to izdarīt pats. Tas ir pakalpojums koncierge sistēmā. Atkarībā no tā, cik ļoti vēlamies iesaistīties šajā projektā vai kā vēlamies tikt apkalpoti. Viss atkarīgs no līguma starp mums un projektēšanas biroju.

Tu jau pieminēji projekta realizācijas gaitas uzraudzību. Kā norit arhitekta vizīte būvniecības vietā.

Pārbaudot, vai brigādes veic darbus saskaņā ar projektu. Arhitekts ierodas katrā darbu posmā būvniecības vietā, ja, protams, tas ir noteikts līgumā.

Kā noformēt šādu līgumu ar arhitektu?

Ļoti vienkārši, noteikt sadarbības nosacījumus. Katram arhitektam ir līguma paraugs, un viņš mums pastāstīs, ar kādiem nosacījumiem viņš strādā ar klientiem.

 

Vai arhitektiem ir arī kādas atlaides dažos veikalos saviem klientiem?

Protams, arhitektiem ir atlaides veikalos saviem klientiem. Viņiem visbiežāk ir daži procenti draudzīgos veikalos, un tad ir vērts ar šādu arhitektu izmantot iepirkšanos šādās vietās un izmantot šīs atlaides.

Vai izvēlēties remonta brigādes, ko iesaka arhitekts? Vai gadās, ka sadarbojies ar brigādēm, ko izvēlējies pasūtītājs?

Protams, šādas komandas saprotas, un tad mēs varam paļauties uz ātru un labu sadarbību, kā arī iespējamo kļūdu labošanu. Mēs strādājam arī ar ārējām brigādēm, un mums ar to nav nekādu problēmu. Viss ir komunikācijas jautājums.

Ideāls arhitektūras biroja klients. Pārāk sagatavots vai pilnīgi nezinošs, ko viņš vēlas.

Apņēmīgs un apzinīgs klients, kurš zina, ko vēlas. Tas ir ideāls klients. Zina, kā grib dzīvot, kā grib izmantot telpu un kas viņam patīk, kurš no arhitektūras biroja sagaida interesantus, neparastus risinājumus. Cilvēks, kurš neprojektē arhitekta vietā, bet nosaka, kā grib dzīvot, un no arhitekta sagaida, ka viņam pretī ir partneris un speciālists. Atcerēsimies, ka mēs nākam pie speciālista, un dažkārt ir vērts ieklausīties šajā cilvēkā, pat ja viņš saka kaut ko tādu, kam mēs varam nepiekrist. Labs speciālists zina, ko saka. Tāpat kā labs ārsts uzstāda labu diagnozi. Labs jurists atrod risinājumus dažādās grūtās situācijās, kurās esam nonākuši. Tāpat ir ar arhitektu.

Vai tev ir kāds arhitektūras sapnis, vai tu gribētu ko tādu noformēt, kā vēl nav tavā portfolio?

Katram cilvēkam ir kaut kas tāds, un katrs projekts ir īpašs. Varētu uzskaitīt. Es gribētu strādāt vienu dienu pēc nāves, un tā būtu laimīgākā diena manā dzīvē.